Ainars Mielavs

Jauna Mēness progresīvais, eiforiski pacilājošais tautiskā romantisma un Atmodas rokenrols astoņdesmito gadu nogalē… Nacionālas pašapziņas svētku garastāvoklis un personīgo sirdspukstu mērījumi… Sadarbība ar Imantu Kalniņu, liriska introspekcija, savas pasaules un tuvāko meklējumi kā atbilde uz mežonīgā kapitālisma orģijām deviņdesmitajos… Romantiska, ar dzimtenes sajūtu apveltīta dziesminieka solodebija, kas saviļņoja nāciju šā gadsimta sākumā… Mielava un Pārcēlāju askētiski smalkās folkmūzikas pieskārieni, tālākas sarunas ar sevi, skats uz laiku un tā dzīvotājiem… Pašizziņas skalpeļa griezumi un 220 volti kā godīguma sprieguma mērvienība dzīvē un mūzikā.
Tas ir dziesminieka Mielava ceļš uz sevi un savējiem vairāk nekā 30 gadu garumā. Arī daļa no mūsu visu, pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu jauno, dusmīgo, priecīgo, apmulsušo un izdzīvojušo kopējās biogrāfijas. Vairāk nekā 30 gadus Ainars Mielavs ir paaudzes dziesminieks ar īpašu, arvien savrupāku un tādēļ jo nozīmīgāku vietu latviešu mūzikas panorāmā un daudzu laikabiedru pieredzē. Ne tikai tādēļ, ka šo visu laiku bijis mūsu acu priekšā, audzis un pieaudzis ar mums. Drīzāk tādēļ, ka uzdrīkstējies runāt par to, par ko citi klusē – un ne tikai mūzikā. Mielavs ir atļāvies meklēt atbildes, no kurām ir viegli baidīties, spējis mainīties un iet jaunus ceļus – arī tad, ja tie ved prom no bijušiem patvērumiem, vecas slavas un seniem hitiem. Nav būtiski, vai mēs saprotam (pat, ja tas būtu iespējams) visus viņa iekšējos dialogus un piekrītam visām viņa uzstādītajām diagnozēm. Svarīgi ir tas, ka viņš visu šo laiku ir bijis ceļā, un arī citiem ļāvis sajust to, bez kā pieaugšana nav iespējama. Viņa dziesmas viņa ceļu padara svarīgu arī mums. Mīlestība skaitās un, lai cik tālu iets, nepāriet nekas. Taču savu dzīvi nodzīvot varam tikai katrs pats. Šodien, pēc visiem šiem gadiem, tas ir dziesminieka Mielava svarīgākais vēstījums.

Klāss Vāvere